No 13. septembra līdz 13. oktobrim Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Osvalds Rožkalns”. Izstādes atklāšana 13. septembrī plkst. 16:00
- septembrī plkst. 16:00 tikšanās ar grāmatas “Trešā atgriešanās” autoriem – mākslas zinātnieci Ingrīdu Burāni un mākslas vēsturnieku Māri Branci
Mākslinieka OSVALDA ROŽKALNA (1910 – 1989) darbu izstāde ir pirmā viņa gleznu un zīmējumu skate Kurzemē, kaut dzimtas saknes rodamas šajā novadā un tālu iestiepjas pagātnē, līdz pat saistībai ar Krišjāni Valdemāru. Tās turpinās arī šajos laikos, jo mākslinieka sievas Maijas Rožkalnes tuvākie radinieki Maija Auliciema un Andrejs Stīpnieks dzīvo Saldū un rosinājuši jaunās izstādes tapšanu.
Līdz šim tikušas sarīkotas mākslinieka darbu ekspozīcijas Rīgā (Berga Bazāra galerijā “Arte”, pateicoties audžumeitas Juttas Burhardes uzņēmībai – 2013., Ed. Smiļģa Teātra muzejā – 2016. un Okupācijas muzejā – 2016., reizē ar Māra Branča un Ingrīdas Burānes grāmatas “Trešā atgriešanās” atvēršanas svētkiem). Ārpus Rīgas vēl mākslinieka darbu skates sarīkotas Valmierā, galerijā “Laipa” (2016) un Valkas pilsētas Kultūras namā (2017).
Plašākas ziņas un stāstījumu par mākslinieka dzīvi var atrast jau pieminētajā grāmatā, kuru izdeva apgāds “Mansards” un nedaudzus tās eksemplārus varēs iegādāties arī Saldus muzejā izstādes norises laikā. Šoreiz varbūt tikai trīs mākslinieka dzīvi raksturojoši fakti.
Osvalds Rožkalns dzimis Rīgā, 15. augustā (pēc vecā stila – 2. augustā), kā trešais bērns Fridriha Aleksandra un mātes Dorotejas Alvīnes ģimenē. Bērnības gadi aizrit Penzā, kur tēvs pārcēlies darba meklējumos un vecākais brālis Aleksandrs Jēkabs strādāja vietējā teātrī par aktieri. Kā jau plaši zināms, tad Pirmā pasaules kara gados Penzas mākslas skolā mācījās daudzi nākamie latviešu mākslinieki – Jēkabs Kazāks, Voldemārs Tone, Konrāds Ubāns, Romāns Suta, Kārlis Baltgailis, vēl citi. Svešajā pilsētā un kara gadu nabadzībā latvieši cits citu atbalstīja, meklēja garīgās saites un dzimto valodu. Tā Rožkalnu ģimenē ne reizi vien jaunie censoņi viesojās, tika pabaroti ar siltu ēdienu un parotaļājās ar mazo Osīti. Kā dzīves brieduma gados atcerējās mākslinieks Osvalds Rožkalns, tad viņam no Penzas laikiem spilgtākais iespaids ir Jēkaba Kazāka paslavējums par četrgadīgā zēna zīmējumu.
Otrs nozīmīgākais laiks Osvalda Rožkalna biogrāfijā saistās ar darbu Latvijas Nacionālajā operā, kur viņš strādā no 1931. gada par dekorāciju gleznotāju Eduarda Vītola, Lūdolfa Liberta, Niklāva Strunkes un citu mākslinieku iecerēm. Tie ir bagāti un laimīgi gadi, līdz Osvalds Rožkalns 1944. gada 11. septembrī tiek iesaukts latviešu leģiona automašīnu remonta rotā.
Trešais ir saistīts ar trimdas laiku, kad mākslinieks pēc Vircburgas DP nometnē nodzīvotā laika paliek uz dzīvi šajā pilsētā, kļūst par Vircburgas teātra (Mainfranken Theater Wurzburg) scenogrāfu (1962 – 1972). Tie ir intensīvi radošā darba gadi, kad mākslinieks ne tikai veido skatuves ietērpu daudzām izrādēm, bet regulāri glezno, spodrinot un pilnveidojot savu meistarību. Daļu no šajā laikā tapušajiem gleznojumiem, zīmējumiem būs iespējams redzēt Saldus muzeja jaunajā ekspozīcijā. Darbus tai izvēlējās mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, un tā iekārtota sadarbībā ar Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vecāko speciālisti mākslas jautājumos Elitu Sproģi.
- gada 16. martā Osvalds Rožkalns savā piezīmju grāmatiņā ierakstījis:
“Mākslas darbs var būt skaists arī bez skaista satura – renesanses nozīmē”. Jānovēl visiem Saldus iedzīvotājiem, viesiem, izstādes apmeklētājiem – ieraudzīt, saprast un uztvert skaistumu, kas atklājas Osvalda Rožkalna darbos.
Ingrīda BURĀNE
Informāciju sagatavoja:
Linda Baldiņa, muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
linda.baldina@saldus.lv tālr.26194982
